Patvisniecīgākajam sūdiņam var ienākt prātā doma  - heeeei es taču esmu sasodīti smirdīgs ja manī nav nekā laba tad   hell yeah smirdēšu tā ka citiem  paliek šķērmi…..

Skaudība ir  briesmīga lieta  taču aprunāšana ir kkas vēl briesmīgāks šodien par to pārliecinājos man žēl ka kultūras iestādē mācoties cilvēkiem no kūltūras ētikas piedienības utt nav ne smilšu graudiņa krikumiņa. Ž’ēl ka tā…. 

Un vēl man  krīt uz nerviem cilvēki kas ļaujas bildēties diezgan jau vulgārās pozās  un tad  uzmet lūpas ja  šīs sasodīti  ”skaistās” bildēs kāds nopublicē… Nu zini nepatīk nebildējies… 

Un vispār šodien man ir go fuckyourself vakars 

raaawr ^^

Esmu atpakaļ piedodiet tie nedaudzie kas mani lasa  Biju mazliet ielīdusi sevis mocīšanas fāzē… Mani neietekmē krīze bet tas kas notiek jūsu galvās… Ak mēs čīkstuļi no šīš mūžīgās čīkstēšanas labāk nepaliks to nu es varu garantēt… labāk pievērsieties kam skaistam  dodieties dabā saaicinat  draugus domubiedrus paziņas uz tējas vakaru runājat par dzeju mūziku filmām kautko tādu kas  spētu radīt  smaidu pat visnegatīvāk noskaņotajam

Gribas doties dabā… aizbraukt no visiem un visa kā senāk kad globālā sasilšana krīzes un auduma maisiņi nebija tādā topā arī tad nebija tā ka nauda krīt no gaisa tomēr neviens to tik traki nepārdzīvoja… Vismaz logus nedauzija un alkohola veikalus neaplaupija.

Un vispār  esmu sev nosolijusies  vairs nelietot vārdus krīze, Kalvītis,cūkmens,šlesars un politika

Ja pieķeriet mani lietojot kādu no šiem vārdiem speriet kodiet skrāpējiet.

Kāda mana kā man agrāk likās viena no labākajām draudzenēm pēkšņi kļuvusi nesaprotama… Kāpēc? Cilvēks pazūd uz nez cik ilgu laiku, izslēdz telefonus, nenāk skype, neierodas uz pasākumu, aiziet no darba….  Es sākumā domāju ka problēma ir manī ka esmu kautko netā pateikusi tomēr lai kā es smadzēņotu neko  nespēju acerēties tādu ko būtu varējusi pateikt…. lai cilvēks tā rīkotos… Ceru ka tas ir pārejoši.

Bet šis man lika  pārdomāt daudz un dikti…. Cik viegli ir kādu sāpināt pielietojot tik maz darbību… Vienkārša nespēja sazvanīt jau sāp. Iespējams ka es vienkārši esmu nūģe bet vismaz sazvanāma  24-7 nūģe… 

Tā škiet ir mana sliktā īpašība es vienmēr uztraucos par to kas notiek ar man apkārt esošiem cilvēkiem vairāk kā viņi paši uztraucas par sevi un  laikam mani arī. Varbūt man arī pamēģinat ignorēt visus kādu nedēļu? Visticamāk pēc tāda mēģinājuma es pati sajuktu prātā…

Nekas dikti jauks nav noticis pēdējās dienās. Vienīgi esmu noķērusi kārtējo vīrusiņu.Punķi pa gaisu deguns sarkans galva kā spainis. Sasodīts kāpēc tas vienmēr notiek ar mani?

Devos izbraucienaa  uz Ikstjili ar manu sapnju mashiinu mazu miiliigu  vaboliiti  ja man kaadreiz izdotos sanjemties nokartot tiesiibas es noteikti iegaadaatos tieshi shaadu auto Sievistjiigs noaplajotaam formaam perfekts daamu auto   wiii want that kind of car …  Nu ziniet nekaadi jaguari  bmw utt nestaav ne tuvu Un  ziniet viirieshiem patiik sievietes vabolees jo ejot pirkt skiidumu mashiinai  muus abas ar draudzeni nopetija  paaris  viirieshu kaartas statoil  apmekleetaaji naiciigi… Bet ne par to staasts.

Patiesiibaa pavadiju vakaru runaajoties par  taadaam  nopietnaam teemaam. Un  briinumainaa kaartaa sajutos labaak par spiiti tam ka nekas neveicas taa kaa tam buutu jaanotiek. Muusu lielakaa probleema ir taa ka mes baidamies no vaardiem. Patiesiibaa arii no darbiibaam… Baidamies tikt nesaprasti vai tieshi otradaak paarprasti vai kas ir pavisam ljauni noignoreeti.  Es centos izskaidrot kapec man skiet ka  kluseet kad gribas kliegt smieties kad gribas raudaat utt ir nepareizi. Mes domajam par to ko domas citi nevis to kaa jutiisimies  mes pashi tik ilgi slepjot savas patiesaas emocijas sajuutas  domas bailes apmulsumu utt. Cik ilgi cilveeks var izlikties ka vinju nekas nesatrauc?  Par so es daudz domaju kad  guleju slimiicaa ar savu traumeeto celi. Pec pamoshanaas  atraspalidzibas mashinaa es  nedomaju par to kas ar mani buus fiziski es domaju par to kas buutu tad ja  mais vairs nebuutu ? Vai es paspeju pateikt kadam ka to miilu? Vai pateicu ka man ir svariigs  vinja viedoklis? Vai dariju visu lai buutu laimiiga? Vai gribu lai taa beidzas mana dziive?  Tu nekad nevari zinat kas ar tevi notiks riit vai pariit … vai kas notiks ar to kuru miili… Kapec gan nepateikt sodien  tiem kurus milam  kaa juutamies? Varbut ka baidoties  mes zaudejam  to vieniigo iespeju buut laimiigiem? Kam iisti  mes dzivojam? Kam kraajam  milzu naudas zuuksnjus, Kuru deelj celjamies stundu agraak tikai lai izskatiitos labaak, jaunaak, skaistaak, iekarojamaak? Vai tiesham mes neatsakamies no savas laimes kluseejot un gaidot kad taa pati atnaaks pie muusu durviim? Iespejams ka citiem kas so iespejams lasiis liksies ka es runaaju multjiibas kaa teiktu kaads mans pazinja  _ Traka sunja murgi_ tomer  padomaat der iespejams  mes savu bailju deelj  pashi izvairamies no savas laimes…

Hello es neesmu tikai D izmēra divkājainas krūtis! Es esmu tāds pat cilvēks kā tu. Tikai bagātīgāk apveltīts  Un tie kas domā ka laime slēpjas lielās krūtis tas tiek adresēts vairākām manām  draudzenēm… TUKŠA SALMU KŪLŠANA tas absolūti neatbilst patiesībai. Kur es esmu ar savā itkā lielajām krūtīm? Strādāju briesmīgu darbu, saņemu seklus piedāvājumus, mani uztver kā lētu viena vakara bimbo, visi normālie puiši mūk, viņu vietā parādas totāli atsaldētie un garā vājie… Is this the dream you wish to come true?